2023.gada vieglatlētikas sezonas kalendārā 10. un 11.jūnija dienas bija iezīmētas kā daudzcīņu dienas un tas man lika sarosīties, jo arī no manas puses uz šiem mačiem bija pieteiktas divas spēcīgas meitenes, kas bija gatavas cīnīties par augstākajām vietām. Tāpēc es, Otomārs Skaitlis, pastāstīšu par to, kā viņām gāja Valmierā aizvadītajā sestdienā un svētdienā.
Man šis mačs bija interesants, jo tajā piedalījās jau pieredzējusī Aizkraukles novada sporta skolas audzēkne no Kokneses Marta Užule, kas pirms trīs nedēļām turpat Valmierā ieguva Baltijas sudrabu U16 vecuma grupā, kā arī viņas grupas biedrene Valērija Kovaļevska, kas šāda līmeņa mačos debitēja, piedaloties sešcīņā U14 vecuma grupā.
Vispirms par Martas startu, bet izlasiet visu līdz galam, lai neaizmirstu arī par Valēriju. Martas vecuma grupā pavisam uz starta stājās 29 sportistes. Un kā jau ierasts, tad septiņcīņa iesākās ar 100m barjeru sprintu. Sestdien Valmierā bija diezgan pavēss un vējains, bet arī saulains. Es paņēmu savu pierakstu blociņu, lai veiktu piezīmes par sacensību gaitu, savu mīļo mugursomu, kur glabāju visādus labumus neparedzētiem gadījumiem, un devos uz plašajām Daliņu stadiona tribīnēm, lai vērotu kā meitenes sprinto un graciozi pārvar barjeru šķēršļus. U16 meitenes bija pirmās, kas uzsāka sacensības un viņu grupā cīņa bija spraiga līdz pat pēdējiem metriem 800 metru skrējienā. Bet nu par visu pēc kārtas.
Pērn Marta LČ nestartēja, jo, tā kā ir arī aktīva līnijdejotāja, jau laicīgi bija rezervējusi laiku deju sacensībām, līdz ar to šogad tika piedzīvota debija Latvijas čempionātos šajā disciplīnā. Ziemā Marta uzvarēja pieccīņā telpās (par ko var uzzināt manu kolēģu rakstā šeit, kad sensacionāli uz pjedestāla kāpa pat divas koknesietes vienlaicīgi) un pēc Baltijas čempionātā sasniegtajiem 4556 punktiem kotējās kā labākā septiņcīņniece savā vecumā. Ka galvenās konkurentes uz uzvaru varēja minēt komandas biedrenes Baltijā Lizeti Spilu no Ogres un Keitu Saučuku no Liepājas, kā Brendu Džilianu Apsīti no Ventspils, kura ziemā bija otrā un šo sezonu bija iesākusi ar personīgajiem rekordiem savās pamatdisciplīnās tālumā un trīssolī. Bet jau pieminētajām sportistēm, bija vēl vismaz piecas, kas varēja sasniegt augstus rezultātus un pakutināt nervus vadošajām sportistēm, kā piemēram ātrās jelgavnieces Emīlija Brauna un Anastasija Fomenko, spēcīgā valmieriete Elīza Zaķe, kā arī Bauskas audzēkne Rūta Rutka un pērnā gada U14 čempione Lauma Lungeviča no Vecumniekiem. Iztrūka vien Marta treniņgrupas biedre Kadrija Amanda Birkāne, kas turpināt ārstēt roku un nebija gatava par 100% veikt septiņcīņu. Tātad pretendentu loks uz medaļām visnotaļ plašs un talantīgs, lai neteiktu vairāk.
Barjersprintā visas ātrākās meitenes tika saliktas noslēdzošajā ceturtajā skrējienā, kurš arī bija iespaidīgi ātrs. Pirmās sešas no šī skrējiena arī bija ātrākās kopvērtējumā – uzvarēja Brenda ar 14.47s, otrā bija Saučuka 14.87, trešā Fomenko ar 15.15s, bet Marta un Lizete noskrēja identiski 15.46s, uzstādot personīgos rekordus. Punktu izteiksmē Brenda savā kontā ieskaitīja 913 punktus, kamēr Martai 782 punkti. Kā nākamā disciplīna sekoja augstlēkšana, kas līdz šim bijusi Užules visstiprākā daudzcīņas disciplīna. Tā kā sportiste izskatījās labā formā un demonstrēja stabilu sniegumu iesildošajos lēcienos, bija pamats cerēt uz rezultātu personīgā rekorda robežās (Martas PB – 1.68m). Uzreiz gan jāteic, ka visas sportistes bija ievērojami pilnveidojušās augstlēkšanā un daudzas sasniedza PB [personal best – aut.piez.], kas liecina par sava veida daudzcīņas popularitātes augšanu. Marta iesāka ar drošu augstumu 1.45m, lai izvairītos no nepatīkama fiasko, un ar pirmo mēģinājumu pārvarēja visus augstumus līdz 1.57m. Tik daudz bija iespējušas vēl tikai 2 sportistes – Brenda un vecumnieku augstlēcēja Aleksandra Rozmarija Zandberga, kura ziemā uzvarēja LČ telpās ar 1.66m augstu lēcienu. 1.60m Brenda pārlēca ar pirmo piegājienu, kas viņai bija jauns PB, arī Aleksandra ar pirmo, bet Marta augstums pakļāvās ar otro piegājienu. 163cm augstums nebija pa spēkam ventspilniecei Apsītei, Marta pārvarēja ar otro piegājienu, bet Zandberga ar trešo. Nākamais augstums 166cm lieliski sanāca koknesietei Užulei, kura ar rezervi skaistā tehnikā pārliecinoši veica augstumu. Zandbergai šoreiz šāds augstums nebija pa spēkam un viņa augstumā bija otrā ar 163cm. Užule bija tuvu augstuma 169cm pārvarēšanai otrajā piegājienā, bet latiņa tomēr nokrita un pēc augstlēkšanas izdevās pakāpties kopvērtējumā uz 2.vietu, no līderes Brendas Džilianas Apsītes atpaliekot par 61 punktu. Kā dzirdēju no apkārt esošajiem vieglatlētikas ekspertiem, jo tādu tur nudien netrūka, tad atzinīgi tika novērtēts Martas ieskrējiena ritms, kas bija vienlīdz stabils visos mēģinājumos.
Kamēr Užule un Zandberga vēl lēca, sildīšanos lodes grūšanā jau bija uzsākušas pārējās meitenes un, augstlēcējām ierodoties lodes sektorā, sacensības jau bija sākušās. Tas nedaudz izsita no ritma Kokneses sportisti, kas “uz karstām oglēm” uzsāka arī lodes grūšanu. Šosezon Marta bija uzlabojusi savu PB līdz 11.35 un arī nostabilizējusi tehniku, bet šajā dienā ar lodi sadraudzēties līdz galam nesanāca (varbūt nebija īstā lode?) un labākajā mēģinājumā sasniegti 10.61 metrs. Tikmēr iespaidīgi grūda konkurentes – Spila kā vienīgā grūda virs 12 metriem un ar 12.20 bija labākā, Apsīte uzstādīja PB 11.93m, arī Saučukai PB 11.44m , vēl Martai priekša lodes grūšanā bija liepājnieces Daniela Krista Jurevičus un Amanda Zvagule. Līdz ar to kopvērtējumā pēc trīs disciplīnām līdere joprojām bija Apsīte ar 2305 punktiem, Martai 2157 punkti, Spilai 2122 punkti, Saučukai 2115 punkti.
Pēc lodes grūšanas sanāca neliels pārtraukums, kura laikā sportistes varēja atpūsties un atgūt enerģiju dienas noslēdzošajai disciplīnai – 200 metru skrējienam. Marta šo laiku nolēma veltīt veģetārām pusdienām, vienam ātram “be reelam” un nelielai atpūtai tribīnēs. 200m pēc manas veiktās analīzes, ir Martas nemīļākā disciplīna septiņcīņā. Līdz šim vēl nebija izdevies veikt labu un stabilu 200 metru skrējienu un viņas PB 28.02s galīgi nebija starp top10 sportistēm šo sacensību kontekstā, ātrākajām skrienot aptuveni 26.50 robežās. Uztraukums par rezultāta kvalitāti un salīdzinoši grūto sprintu šaustīja sportistes prātu jau vismaz stundu pirms starta. izskrējusi pāris kāpinājumus, Marta bija gatava skriet pēdējā skrējienā pa pirmo celiņu, kopā ar citām spēcīgām sportistēm. Skrējiens nudien izdevās labs – spēku sadalījums un nenoplīšana finišā bija tieši tas, kas tika gaidīts un pavisam neliela atpalicība no līderēm viesa cerības uz jaunu PB. Pēc mirkļa athletics.lv parādījās rezultāti un Marta bija noskrējusi distanci 27.36 sekundēs, iepriekšējo rekordu labojot par gandrīz 7 desmitdaļām. Par viņu ātrāk šo distanci veica septiņas konkurentes, bet punktu ziņā netika zaudēts daudz – ātrākā bija Fomenko ar 26.48s un 756 punktiem, kamēr Užulei 682 punkti. Pirmo dienu līderes godā noslēdza Brenda ar 3018 punktiem, otrā bija Keita Saučuka ar 2865 punktiem, Marta ierindojās trešajā vietā ar 2839 punktiem, bet ceturtā ar 2762 punktiem bija Lizete Spila.
Sportistēm bija apmēram 15 stundas līdz nākamajam startam svētdienas rītā. Atpūtušās un atguvušas spēkus, visas bija gatavas turpināt ar tāllēkšanu. Martas kontekstā tālums ir neliels problēmjautājums, jo, kā atzina viņas treneris Dāvis, tad “viņa var lekt labi, 5.30m robežās, ko esmu arī redzējis treniņos, bet ir dienas, kad nevar noķert īsto sajūtu un tad to lēcienu nav. Satraucas arī pati sportiste par to, ka nesanāk un nespēj atbrīvoties labiem lēcieniem”. Šoreiz, vērtējot Martas salektos 5.13 metrus pirmajā piegājienā, var teikt, ka sanāca par apmēram 80%. Šis bija viņas labākais oficiālais lēciens sezonā, bet joprojām atpalika no viņas PB. Arī tehniskā ziņā bija vairākas lietiņas, ko uzlabot. Uz kopējā fona 5.13m deva 5.vietu starp daudzcīņniecēm. Vistālāk lēca Brenda ar 5.70m, 5.51 m tālumā aizlidoja Emīlija Brauna, kas tādejādi pietuvojās pirmajam četriniekam, Lizete saleca 5.23m, bet otrās vietas īpašniece Saučuka iespēja 5.07m. Pirms šķēpa mešanas tas nozīmēja sekojošo – Brendai Apsītei 3777 punkti, Keitai 3443 punkti, Martai 3434 punkti, Lizetei 3385 punkti, Emīlijai 3190 punkti.
Brendas pārsvars vairāk par 300 punktiem, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, lai to dzēstu, šķēps ir jāmet vismaz par 15 metriem tālāk un vēl kādas sekundes 7 ir jāvinnē 800 metros. Paskatot sportistu PB šajās disciplīnās, tas nešķita neiespējami, bet Brenda bija demonstrējusi lielisku sportisko formu un vēl viens PB labojums arī šķēpa mešanā nešķita nekas nereāls. Un tā. Ar vienu no pirmajiem metieniem valmieriešus iepriecināja vietējā Elīza Zaķe, kas meta 41.54 metrus. Brenda pirmajā metienā palika bez rezultāta, Lizetei 32.19m, bet Marta brīnišķīgi trāpīja šķēpā, tomēr nedaudz par zemu un šķēps aizlidoja vien… 41.89m. Tas bija dienas labākais rezultāts un arī pašai Martai to neizdevās uzlabot, bet, kā atzina eksperti, tad Martas metiens varēja būt ievērojami tālāks. Pēc pirmās grupas beigām un rezultātu apkopošanas, Martai bija 41.89m, Zaķei 41.54m, Lizetei 36.51, bet Brendai vienīgajā ieskaitītajā mēģinājumā 27.44m. Tātad bija noticis gandrīz tas, ko minēju iepriekš, ka škēps jāmet par 15 metriem tālāk. Bet ar to vēl nekas nebeidzās, jo otrā grupā lielisku PB sasniedza Brauna – 40.72m, bet arī Saučuka uzlaboja PB uz 31.06m. Līdz ar to pirms pēdējās disciplīnas situācija tabulā bija sekojoša – Brenda 4205p, Marta 4138p, Lizete 3985p, Keita 3940p, Emīlija 3871p.
Saulainajās dienā biju jau sakarsis, vadot stundas lieliskajā Daliņu stadionā, un nolēmu ieiet manēža atvēsināties, un garām ejot pamanīju, ka foajē dīvānā savai pēdējai disciplīnai koncentrējas Marta. Nedaudz satraukusies, nedaudz sabijusies, bet kopumā mierīga. Pēc brīža pie viņas pienāca treneris un izstāstīja situāciju. Kā jau bijušais matemātiķis, Kalniņš bija saskaitījis diezgan rūpīgi vairākus iespējamos scenārijus un par tiem informēja arī Martu: “Tātad, situācija ir sekojoša. Pirmkārt, es zinu, ka Tev ir nenormāli bail un Tu noteikti negribi skriet vispār, bet laikam vajadzēs [skriet]. Ja gribi uzvarēt, tad jānoskrien Brenda par vismaz 7 sekundēm, bet ir arī otra lieta – nedrīkst pārāk daudz zaudēt tām meitenēm, kas Tev aiz muguras. It kā viņas ir tālu atpakaļ, Lizete atpaliek 150 punktus, kas dod kādu 12 sekunžu drošības spilvenu, bet Tu jau pati zini, ka viņas visas trenējas vismaz tikpat cik Tu un varbūt tieši šoreiz būs lielais skrējiens. Tu zini apmēram, kā skrien Brenda, Lizete un Keita un ja nekas nav ievērojami mainījies, tad pie Tava labākā skrējiena viss notiks labi, bet ja kaut kas nesanāk, tad var būt visādi. Un pēdējais, Emīlija ir ļoti ātra, no viņas 800m var gaidīt jebko un visticamāk dienas labāko laiku. Viņai nedrīkst zaudēt vairāk par 20 sekundēm. Bet ja viņa skrien ātri, tad centies skriet iespēju robežās līdzi, lai Tevi pavelk līdzīgi kā BČ, kad igaunietes turēja tempu, un tik turies, viss būs labi.” Marta atbildēja, ka viņai ir bail un viņa zina cik grūti tas būs…
Visas tā brīža labākās stājās uz starta noslēdzošajā trešajā skrējienā. Kā pirmā pēc loka bija Brauna, kas bija uzņēmusi lielisku ātrumu, viņai sekoja Marta un Keita, bet pārējās nedaudz iepalika. Emīlija pēc 500m bija ieguvusi apmēram 50m foru pret Martu un Keitu, kuras cītīgi turējās kopā un centās saglabāt savu tempu, bet pārējas iepalika jau vairāk. Arī Emīlijas skrējiena temps sāka apsīkt un viņai nācās cīnīties ar sevi ļoti smagi, lai atlikušajos 300 metros noturētu iekrāto pārsvaru, bet izstieptā skrējiena vidusdaļā cīnījās arī Brenda un Lizete. Emīlija sasniedza lielisku laiku – 2:26.68 un treneri sāka skaitīt sekundes nākamajām finišētājām. Kā otrā līniju šķērsoja Marta ar labu laiku – 2:36.86, trešā bija Keita ar 2:38.23, Lizete ieskrēja finišā reizē ar Laumu Lungeviču un laiku ap 2:43, un kā nākamā pa finiša taisni tuvojās Brenda. Kad parādījās rezultāts, kas bija 2:47.36, bija skaidrs, ka Martai ir izdevies izcīnīt savu pirmo LČ zeltu septiņcīņā, atspēlējot vairāk kā 300 punktus pēdējās divās disciplīnās. Mazliet asaru, mazliet izmisuma saucieni pēc ūdens un Marta jau bija gatava saņemt apsveikumus. Kopā savāktie 4747 punkti ir rezultāts, kas atbilst meistarkandidāta normai (starp citu arī Brenda un Emīlija uzrādīja MK normas summu) un tikai par 153 punktiem atpaliek no Eiropas U18 čempionāta normatīva, kas ir 4900 punkti. Veicot nelielu analīzi, apskatījos ,ka kopš 2017.gada Latvijas čempionātos daudzcīņā nevienai U16 meitenei nav izdevies savākt vairāk punktu. Latvijas rekords ir 4875 punkti un pieder Kristiānai Zacmanei, sasniegts 2014.gadā.
Es nevarēju noturēties un atradu brītiņu, lai aicinātu Martu uz nelielu pēcsacensību interviju.”Marta, kā Tu jūties, ko vari šobrīd pateikt un protams, lieli sveicieni ar šo lielisko zeltu!”
“Es tiešām esmu ļoti priecīga, ka man izdevās, ka spēju tikt galā ar lielāko daļu lietu šajās divās dienās un ka viss beidzās tik veiksmīgi man. Labi, ka stadionā bija arī mana mamma, tas mani motivēja izdarīt visu līdz galam par 100%. Tā sajūta, kad Tu stāvi uz tā 800 metru starta, ir tik neaprakstāmi grūta un bailīga un arī mokoša, ka ar katru reizi tos 800m negribas skriet arvien vairāk un vairāk. Bet gandarījums ir liels, ļoti liels. Man vēl nav līdz galam viegli šobrīd kaut ko vairāk pateikt, esmu piekususi un gribu ēst, bet paldies visiem, kas atbalstīja un juta līdzi, es tagad noteikti gribēšu kādu laiciņu atpūsties, jo šis pēdējais mēnesis bija saspringts un prasīja ļoti daudz emociju” – tā teica Marta.
Šī bija astotā Martas LČ medaļa – 2021. gadā U14 konkurencē Marta kļuva par čempioni sešcīņā un augstlēkšanā, kā arī ieguva bronzu tāllēkšanā, 2022.gadā, jau U16 konkurencē, tika izcīnīta sudraba medaļa LČ pieccīņā telpās un bronza LČ telpās augstlēkšanā, bet šogad šī ir trešā LČ medaļa – janvārī LČ telpās pieccīņā 1.vieta un februārī LČ telpās 2.vieta augstlēkšanā. Diezgan iespaidīgs sasniegumu saraksts, īpaši, ja vēl pieskaita 2.vietu Baltijas čempionātā septiņcīņā.
Valērija līdz šim bija startējusi jau vairākos valsts čempionātos, bet pirmo reizi sešcīņā. Par galvenajām favorītēm varēja uzskatīt ogrēnieti Sandiju Reitmani, jelgavnieci Alisi Blauu un liepājnieci Anci Miltiņu. Sandija un Ance jau startēja pērn, pie tam Sandija jau pērn izcīnīja bronzu. Valērija ar saviem PB bija pieskaitāma tuvākajam sekotājām un pie lielas veiksmes varēja arī iejaukties arī cīņā par kādu godalgu, bet tad visur vajadzēja uzlabot savus rezultātus ļoti ievērojami. Un viņai tas arī gandrīz izdevās. 60 metru barjerās tika sasniegts atzīstams rezultāts 10.25 sekundes, kas bija septītais labākais laiks starp visām dalībniecēm. Lodes grūšanā gandrīz par metru tika labots personīgais rekords un 11.66 metri deva otros labākos punktus, atpaliekot tikai no Ances par 8cm. Diemžēl šoreiz ne visai gāja augstlēkšanā, kur tika pārlekts vien 1.34 metru augstums (ziemā Valērija telpās bija lēkusi 1.45). Nedaudz skumju jaunajai sportistei tas gan sagādāja, bet jau otrā rītā bija uz strīpas un škēpmešanā sasniedza jaunu PB, aizmetot 29.92m. Tas ļāva tabulā pietuvoties Ancei, kurai šķēps ir vājākā disciplīna. Savukārt tāllēkšana ir Ances stiprākā disciplīna un tur viņa aizleca 5.18 metrus. Valērija tāllēkšanā sasniedza PB aizlecot 4.72 metrus. Tas bija piektais rezultāts starp visām daudzcīņniecēm. Lai saprastu rezultātu kvalitāti jau šajā vecumā, tad visas top3 sportistes (Sandija, Alise un Ance) jau lec pāri 5m. Pirms pēdējās disciplīnas – 800 metriem – Valērija bija stabilā 4.vietā ar apmēram 200 deficītu pret trešo vietu. Lai tiktu top3, bija jāskrien apmēram 15 sekundes ātrāk nekā konkurentēm un tas ir ļoti liels gabals, teiksim tā. Bet Valērija veica savu dzīves visātrāko 800m skrējienu un skaisti savā skrējienā finišēja otrajā vietā ar 2:37.13. Skrējienā un arī sešcīņā kopā uzvarēja Sandija Reitmane ar 3708 punktiem, otrā Alise Blaua ar 3580 punktiem, trešā Ance Miltiņa ar 3411 punktiem, bet Valērijai 4.vieta ar 3320 punktiem. Sešcīņa meitenēm notiek kopš 2019.gada un šajā gadā tika sasniegti visaugstvērtīgākie rezultāti – Sandijai pieder neoficiālais rekords, bet Valērija ar savu punktu summu būtu uz pjedestāla visos gados no 2019., tikai ne šogad. Lūk, cik augsts līmenis šajā gadā bija U14 meitenēm. Bet lielākais prieks, ka sportisti daudzcīņa motivēja un viņa ir apņēmības pilna turpināt strādāt vēl vairāk, lai nākamgad cīnītos jau lielajā septiņcīņā. Tas ļoti priecē un vieš cerības, ka nākotnē mēs par viņu dzirdēsim arī skaļākas ziņas pozitīvā nozīmē.
Marta un Valērija ikdienā vieglatlētiku apgūst Aizkraukles novada sporta skolas Kokneses filiālē pie trenera Dāvja Kalniņa. Un viņas arī saka lielu paldies ANSS un KSC par atbalstu treniņu apstākļu nodrošināšanā.
LVS | Latvijas čempionāts daudzcīņās (athletics.lv)
Foto: Guntis Bērziņš, athletics.lv
Nu tā, divas diena Valmierā pagāja vēja spārniem, un es varēju atgriezties savās mājās, kuru atrašanās vietu es gan neatklāšu. Saulainajā svētdienā vēl pavēroju Latvijas dabu, iebraucu veikalā pēc ēdieniem un dzērieniem, pagatavoju sev vakariņas un sāku rakstīt šo. Lai Kokneses jaunajiem sportistiem, un arī vecajiem sportistiem, veiksmīga sezona un labi rezultāti.
Cieņā, Otomārs Skaitlis, speciāli KSC redakcijai