novembrī Siguldā norisinājās Latvijas čempionāts klasiskajā spēka trīscīņā jeb pauerliftingā. Ar lieliskiem panākumiem tajā startēja Kokneses Sporta Centra vienība, kas, debitējot šāda līmeņa sacensībās, spēja izcīnīt 2. vietu komandu ieskaitē.

Spēka trīscīņa ir sporta veids ar strauji augošu popularitāti gan pasaulē, gan Latvijā un ar ambīcijām tuvāko divu desmitgažu laikā pievienoties olimpisko sporta veidu saimei. Spēka trīscīņa ietver trīs pamata kustības – pietupiens ar stieni uz pleciem, stieņa spiešana guļus un vilkme no zemes. Jau otro gadu nozīmīgākās sezonas sacensības sadarbībā ar Latvijas Pauerliftinga federāciju rīkoja Siguldas Pauerliftinga biedrība, un arī šogad, pateicoties organizatoru darbam, tās izvērtās par īstiem sporta svētkiem, atkārtoti pulcējot plašu dalībnieku loku.

Kokneses Sporta Centra komanda sacensībām pieteica 8 sportistus. Komandas sastāvu veidoja divas sportistu grupas. Kokneses vieglatlēti, kuriem atbilstoši individuālajai disciplīnai spēka vingrinājumi ir būtiska daļa no ikdienas treniņu programmas un kuri jau var palepoties ar lieliskiem panākumiem savā pamata sporta veidā (Dāvis un Ilmārs Kalniņi ir Latvijas čempioni trīssoļlēkšanā, bet Andrejs Pavļenkovs un Mārtiņš Broks vairākkārt ieguvuši medaļas Latvijas meistarsacīkstēs attiecīgi vesera mešanā un lodes grūšanā). Tāpat komandas sastāvā arī vietējie spēka sporta entuziasti (Ēriks Krupenkins, Ritvars Kļaviņš, Agris Skrejāns, Didzis Bērziņš), kuri arī ilgāku vai īsāku laiku mērķtiecīgi centās sagatavoties veiksmīgam startam spēka trīscīņas disciplīnās.

Vēl pirms ķeršanās pie svaru stieņiem lielāko daļu Kokneses komandas gaidīja sarežģīts pārbaudījums – iekļūšana attiecīgajās svara kategorijās. Vissarežģītākais šis uzdevums saprotamu iemeslu dēļ izrādījās vieglākajiem komandas pārstāvjiem Dāvim Kalniņam un Ērikam Krupenkinam, kuri bija pieteikti startam 59 kg kategorijā. Neraugoties uz visiem pūliņiem, Dāvim nomest svaru līdz nepieciešamajai atzīmei tā arī neizdevās. Vien jāpiebilst, ka iekļaujoties kategorijas robežās D. Kalniņš būtu pārliecinoši galvenais pretendents uz zelta godalgu. Kas neizdevās Dāvim, ar milzu grūtībām pāris minūtes pirms svēršanās laika beigām izdevās Ērikam, kurš jau sākotnēji nepieciešamajai atzīmei bija krietni tuvāk. Tomēr arī viņam šī cīņa ar sevi bija prasījusi pārāk daudz spēka un Ē. Krupenkinam neizdevās sasniegt minimālo paredzēto sākumsvaru summu – tādas, lai nodrošinātu augstu vidējo sacensību līmeni, atbilstoši koeficientam ir paredzētas katrā kategorijā. Pēc veiksmīga pietupiena ar 77.5 kg smagu stieni un 62,5 kg pievarēšanas spiešanā guļus, Ē. Krupenkinam nācās pieteikt 132.5 kg vilkmi, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza viņa paša svaru. Ēriks cīnījās līdz beigām, visos trijos piegājienus stieni izdevās atraut no zemes, tomēr pabeigt kustību nevienā reizē nesanāca. Līdz ar to, neraugoties uz pašaizliedzīgajiem abu komandas pārstāvju centieniem, 59 kg kategorijā koknesieši šoreiz palika bez ieskaites punktiem.

Šo nosacīto neveiksmi izdevās kompensēt ar veiksmīgiem startiem nākamajās plūsmās. Vispirms kategorijā līdz 66 kg izdevies starts Ilmāram Kalniņam, kurš pietupās ar 115 kg uz pleciem, guļus uzspieda 75 kg smagu stieni un vilkmē no zemes pievarēja 160 kg. Pēdējā piegājienā Ilmāram izdevās izvilkt arī 177.5 kg, kas dotu bronzas medaļu, taču nelielas tehniskas kļūdas dēļ piegājiens pamatoti netika ieskaitīts. Te gan daļa vainas jāuzņemas arī komandas vadībai, kas mazās pieredzes dēļ, debitējot tāda līmeņa sacensībās šādā statusā, taktiskajā cīņā ar pretinieku pieteica par 5 kg lielāku svaru nekā bija nepieciešams, lai iegūtu 3. vietu. Domājams, ka nedaudz mazāku svaru I. Kalniņš būtu izvilcis tehniski precīzāk un izcīnījis godalgotu vietu. Jebkurā gadījumā Ilmāram augstvērtīgs rezultāts un iegūta 4. vieta.

Kas treneru korpusam neizdevās mirkli iepriekš, sanāca, piesakot svarus Ritvaram Kļaviņam, kurš sacentās kategorijā līdz 74 kg. Arī viņam tāpat kā Ilmāram izdevās iegūt 4. vietu. Tomēr pēc veiksmīgiem piegājieniem pietupienā (fiksēts 150 kg svars) un spiešanā guļus (85 kg), komanda pēdējā vilkmes piegājienā izvēlējās pieteikt svaru, kas ar minimālo pārsvaru ļautu apsteigt nozīmīgu konkurentu gan individuāli, gan komandu cīņā. Ritvars izšķirošajā vilkmē veiksmīgi pacēla un nofiksēja arī 195 kg smago svaru stieni un izcīnīja 4. vietu.

Pēc neliela pārtraukuma cīņā devās smagākie vīri. Kategorijā līdz 105 kg koknesiešiem divi pārstāvji – Agris Skrejāns un Andrejs Pavļenkovs. Būdams tālu no savas labākās fiziskās kondīcijas, Agris komandas interesēs visās trīs kustībās pacēla šajā kategorijā minimāli nepieciešamo svaru (130 kg pietupienā, 110 kg spiešanā guļus, 150 kg vilkmē) un tādējādi nodrošināja komandai ieskaites punktus gadījumam, ja kāds no atlikušajiem trim dalībniekiem paliktu bez rezultāta. Savukārt Andrejs lieliskam rezultātam pietupienā (245 kg, kas ir tikai 22.5 kg mazāk nekā Latvijas rekords šajā kategorijā) pievienoja solīdu spiešanu (140 kg) un labu vilkmi (240 kg), un sīvā cīņā, kas noslēdzās līdz ar pēdējiem piegājieniem, izcīnīja bronzas godalgu. Ceturtās vietas ieguvēju A. Pavļenkovam summā izdevās apsteigt par 7.5 kg, bet otro vietu viņa konkurents izrāva savā pēdējā vilkmē, summā nodrošinot tādu pašu rezultātu kā Andrejam un aizsteidzot priekšā, pateicoties vieglākam personīgajam svaram. Jebkurā gadījumā Andrejam summā augstvērtīgs rezultāts un godalgotā 3. vieta. Andreja starts acīmredzot pārliecināja arī dopinga kontroles pārstāvjus (šajās sacensības ik gadu paredzētas aizliegto vielu pārbaudes pēc izlases principa), kas viņu kopā ar trim citiem sportistiem izvēlējās uzaicināt uz testēšanas procedūru. Andreja miers, kas bija īpaši pamanāms uz kāda konkurenta fona, gan liecināja, ka no viņa dopinga lietošanas kontrolētājiem nekādus nepatīkamus pārsteigumus sagaidīt neizdosies.

Visbeidzot medaļas koknesiešiem izdevās izcīnīt arī abās smagākajās kategorijās. Vispirms svarā līdz 120 kilogramiem Didzis Bērziņš sāka ar 240 kg pietupienu un 167.5 kg spiešanu guļus, būtiski atpaliekot no plānotajiem rezultātiem un arī 1. vietas, kas pēc pirmajām divām disciplīnām bija jau 17.5 kg attālumā. Turklāt galvenā konkurenta sportiskā forma un rezultātu progress liecināja, ka atgūt šo starpību būs ļoti grūti. Tomēr vilkmē Didzim izdevās atspēlēt visu deficītu, pēdējā piegājienā izvelkot 290 kg smago stieni, summā savācot 697.5 kg un pārspējot konkurentu ar minimālo 2.5 kg pārsvaru, kā arī noceļot no konkurenta degungala jau gandrīz izcīnīto zelta medaļu. Arī šoreiz komanda taktiskajā cīņā nostrādāja godam. Galu galā vissmagākajā kategorijā virs 120 kg veiksmīgs starts izdevās Mārtiņam Brokam. Viņš, būdams sacensību smagākais dalībnieks, par ko pienācās specbalva, uzrādīja šādus rezultātus – pietupās ar 200 kg svaru uz pleciem, spiešanā guļus nofiksēja 142.5 kg un vilkmē no zemes pieveica 210 kg, kas kategorijā deva godalgoto trešo vietu un vērtīgus punktus komandu ieskaitē.

Līdz ar to komandu cīņā, kur vērtē katras komanda piecas augstākās vietas (12 punkti par 1. vietu, 9 par 2. vietu un punkts mazāk par katru nākamo) Kokneses komanda ieskaitīja vienu 1., kā arī pa divām 3. un 4. vietām. Sīvā 15 komandu cīņā, trim godalgotajām komandām satilpstot piecu punktu robežās, 42 iegūtie punkti deva augsto 2. vietu. Par diviem punktiem apsteigts smagatlētikas un cīņas klubs “Madona”, bet ar trīs punktu pārsvaru pār koknesiešiem sacensībās triumfēja Valmieras sporta klubs “Spēka Pasaule”, kura sastāvā darbojas vairāki starptautiska līmeņa meistari.

Kokneses komandas pārstāvja Didža Bērziņa komentārs par sacensībām: “Liels prieks par visiem, kas bija komandā un cīnījās gan, lai iekļūtu savās svaru kategorijās, gan vēlāk ar svaru stieņiem un konkurentiem. Es domāju, ka mēs pārliecinoši bijām saliedētākā komanda sacensībās un lieliski pavadījām laiku. Būtiski, ka jau pirms sacensībām pieņēmām lēmumu nemeklēt papildspēkus no malas, kas uzdevumu noteikti atvieglotu, bet izvēlējāmies cīnīties tikai pašu, koknesiešu, spēkiem. Tas, ka varējām salīdzinoši neilgā laikā izveidot komandu, kura ir konkurētspējīga Latvijas čempionātā spēka trīscīņā, kas lielākajai daļai mūsu komandas pārstāvju nav pamata sporta veids, norāda uz sporta tradīcijām Koknesē un uz vietējo sporta treneru un pedagogu darba kvalitāti. Liela nozīme bija arī pēdējos divus gadus Kokneses Sporta Centra rīkotajām sacensībām spēkā trīscīņā, kas ļāva iepazīt sporta veidu un izmēģināt spēkus. Starts izdevās veiksmīgs un pie labākas apstākļu sakritības vai nelielas veiksmes varējām pat izcīnīt uzvaru komandu ieskaitē! Bet labi, ka uzreiz pirmajā reizē neizdevās, jo tad būtu sarežģītāk izdomāt mērķi nākamajam gadam!”