Koknese pārliecinoši uzvar Aizkraukli un spēli noslēdz skandalozi

Pēc vakardienas basketbola vakara, šodien Aizkraukles sporta centrā bija telpu futbola vakars. Ka jau parasti iesēdos C sektorā un gatavojos spēles vērošanai, šoreiz bez dzērieniem, bet somā biju paslēpis divas tuplas un vienu snickeru, ta teikt saldumam. Ērti iekārtojies sāku vērot komandu iesildīšanos. Koknesei no pieteiktajiem trūka aizsardzības speciālists Reinis Kuzmas un vel šosezon nespēlējušais Kristaps Kovaļevskis, bet Aizkraukle škiet bija pieteikusi visus šajā vakarā pieejamos Aizkraukles futbolistus, jo viņi bija ap 13 vai kaut kā tā.

Spēles gala rezultāts 6:2 Kokneses labā

Pirmie vārtus guva Kokneses futbolisti, kad precīzs pēc Ritvara Kalniņa piespēles bija Kārlis Beikerts. Arī otrie vārti Koknesei, kad perioda trešajā trešdaļā pēc standartsituācijas Ritvars Kalniņš atspēlēja brīvajam Didzim Bērziņam, kurš guva, mūsdienu jauniešu valodā “natmegoja” (izsita bumbu starp kājām) pretinieku vārtsargu un panāca 2:0. Perioda beigās gan Aizkraukle vienus vārtus atguva, kad pa gaisu lidojošu piespēli izmantoja viens no garākajiem pretienieku spēlētājiem veikli raidot bumbu vārtos garām vārtsargam.

Otrais periods iesākās ar Kokneses ofensīvu. Momentu nebija daudz, bet realizācija bija līmenī. Glavenokārt pateicoties Ritvara Kalniņa labajai sportiskajai formai un individuālajai meistarībai, kas ļoti izcēlās uz pretinieku fona. Ritvars guva divus vārtus būdams situācijās viens pret vārtiem, un abās reizēs vārtsargs bija bezspēcīgs. 5:1 panāca Andrejs Pavļenkovs, kurš raidīja piespēli vārtu virzienā, bet vārtu priekšā vārtsarga skatienu novērsa Ritvars, kas neļāva vārtu vīram kārtīgi saskatīt bumbu un tā ielidoja vārtu tīklā. Maksims Podziava gan vienus vārtus atguva, panākot 5:2, kad aizsardzībā vienā no retajam reizēm Pavļenkovs nenoreaģēja uz māņkustību un arī vārtsargs Badijs nebija glābējs. Tomēr līdz spēles beigām gala rezultātu panāca Didzis Bērziņš, kurš veiksmīgi apspēleja pretinieku aizsargu un trieca bumbu vartu tīklā.

Spēles nesmukā puse

Šī spēle paliks atmiņā daudziem ar tas noslēgumu, bet tam saknes jāmeklē jau ātrāk spēlē un arī treniņu procesā, kur, manuprāt, ir redzamas nepilnības. Tāpēc šoreiz vairāk uzmanības veltīšu šī aspekta analizēšanai nevis spēlei ka tādai, jo tas šoreiz ir būtiskak.

Spēlē pavisam bija 4 dzeltenās un divas sarkanās kartiņas. No kurām Koknesei visas kartiņas bija par disciplīnas neieverošanu, bet Aizkrauklei par pārkāpumiem. Pirmo dzelteno sāņēma Kalniņš D, kad viņš pauda iebildumus pret Pavļenkovam piešķirto sodu. Pagājušajā spēlē šādi “korpusiņi” tika traktēti kā korpusa pielikšana, bet šoreiz tas tika atzīts par sodu. Katram jau redzams savādāk, jo es spēli vēroju no tribīnēm, bet tiesnesis no laukuma, bet katrā ziņā korpusā gāja abi un nostrādāja vien fizikas likums nevis kas cits. Katrā ziņā bumbai tuvumā nebija ne viens ne otrs. Dzeltenās piešķiršana par izrunāšānos ir samērā loģiska, tas krīt uz nerviem vienmēr. Nākamā epizode, ko vēlētos atzīmēt, ir dzeltenā kartīte Laiviņam no Aizkraukles komandas, kad viņš kārtejo reizi turēja spēlētāju ar rokām. Aivja izplestās rokas vairs nevienam regulāram futbolistam vairs nav pārteigums bet gan norma. Katrā ziņā nevienos futbola noteikumos nav paredzēts, ka vari skriet pa laukumu visu spēles laiku ar izplestām rokām kā stārķis ligzdā stāvot. Rokas nav korpusa daļa ko izmantot pretinieka kavēšanai, rokas ir rokas un ar tām ir aizliegts kavēt pretinieku. Diemžēl Laiviņš šo kaut kur apmācības procesā ir pazaudējis un neskaitāmas reizes viņš aizsardzībā spēlē nevis uz bumbas izsišanu vai atņemšanu, bet gan uz pretinieka kavēšanu ar rokām, kas viņaprāt ir korpuss. Tā kā liels paldies tiesnesim, kurš šo pamanīja un attiecīgi piemēroja sodu, kas zināmā mērā lika Aivim piedomāt pie sava spēles stila.

Tālāk pieķeršos Didža Bērziņa dzeltenajai kartiņai un to izraisījušajam notikumu kopumam. Aizkrauklieši spēlēja kā apmacīti zaldāti, bet ne jau bumbu piespēles mākā vai ātrumā, bet tieši agresivitātē, kas robežojas ar rupjību. Visās iespējamās situācijās, kur tas bija iespējams, īpaši spēles pēdējās 10 minūtēs, notika nemitīga pretinieku grūšana, bakstīšana, turēšana un pat lekšana virsū. Loģiski, ka pretiniekam ar lielāku masu ir pārsvars spēlē viens uz viens un viņu noturēt ir grūti, bet tas nedod tiesības viņam lekt virsū tikai tāpēc, ka esi mazāks. Tad kad tas jau notika atkārtoti, Didzis nesavaldījās un pretinieku aizgrūda tur, kur viņam īstā vieta, par ko, protams, saņēma dzelteno kartiņu. Tā kā sods tika piesķirts arī pretiniekam, tad viss kārtībā un bumba palika Koknesei, bet šī nebija vienīgā tāda veida epizode.

Pavisam nekaunīgs bija gara auguma jaunēklis, kas acīmredzami nesavaldīgs būdams, izprovocēja Andreju Pavļenkovu uz sarkano kartiņu. Pie sānu līnijas Andrejs izsita bumbu autā, bet jaunēklis ar balinātajiem matiem atmuguriski tīšām iepsēra pa Andreja kājām, kā rezultātā Andrejs bija spiests nesavaldīgo tīni atvēsināt ar vienu kontrolgrūdienu. Un šeit es tālāk gribu aiziet divos virzienos.

Otomāra pārdomas

Pirmkārt, tiesneša darbība. Viss iepriekš spēlē bija kārtībā, bija dažas (kādas 1-2) diskutablas svilpes, bet tādas ir katrā spēlē, kur tiesnesim nevar piesieties, bet šo epizodi tiesnesis palaida garām. Viņš neredzēja balinātā puiša provokāciju, bet gan tikai to kā Andrejs viņu aizgrūž un pieņēma pārsteidzīgu lēmumu, nekavējoties izvelkot sarkano karti. Šajā situācijā bija nepieciešama konsultācija ar otru tiesnesi un tad varētu pieņemt šādu lēmumu vai citādu, bet šajā gadījumā Koknese iekrita prasmīgi apmācītā provokatora slazdos. Pēc tam sekojošā sarkanā R.Kalniņam bija pamatota, bet jāņem vērā, ka spēlētājs redzēja, kā tiek apkrāpts. Tā kā, noslēdzot tēmu par tiesāšanu, gribu atzīmēt, ka tiesnesis pieļāva tikai vienu nozīmīgu kļūdu, nevis piešķirtā lēmuma dēļ, bet gan tamdēļ, ka piešķīra lēmumu nezinot nianses.

Otrkārt, futbola uztvere, spēles izpildījums, treniņos mācītais un fanu neizglītotība. “Spēlējiet futbolu ar kājām nevis rokām” – tā teica kāds fans Kalniņam D, kad Andrejs pamatoti neļāva kāpt sev uz galvas blondajam puisim. Un tad man, arī kā skatītājam, radās jautājums – varbūt Tu, cienījamais skatītāj, esi akls vai arī aizmirsi tikai mājās brilles? Vai Tu neredzēji cik daudz rokas izmantoja tavas favorītkomandas spēlētāji Laiviņš, Podziava, Indričš un citi? Un kurš tad pirmais iesāka šo cirku? Tu tiešām neredzēji, kā Aizkraukle provocēja visu spēli? Ko tad Koknesei darīt atlika, stāvēt un paciest, tikai tāpēc ,ka lielākā daļa aizkraukliešu vēl ir bērnu statusā? Un šim fanam piebalsoja vēl citi. Varbūt šeit arī vajadzētu pieķerties citam svarīgam aspektam, proti, kas ir novedis šī brīža Aizkraukles futbolu pie šāda spēles stila, kur dominē nevis ātrums, piespēļu kultūra, mobila spēle un meistarība, bet gan fiziska, agresīva dragāšana, bez stratēģijas un taktikas? Vai treneri tiešām sāk pirmos treniņus ar korpusiņa pielikšanas treniņiem nevis piespēli? Manā skatījumā, korpusiņi kompensē trūkumus ātrumā un veiklībā, jo tur ir jāiegulda krietni vien mazāks darbs. Pietiek laicīgi pielikt korpusiņu un zaudēta epizode tiek pārvērsta vinnētā. Pieļaujams, ja korpusiņš ir legāls, bet tā kā korpusiņa interpretācijai futbola tiesnešiem ir dota plaša vaļa, tad bieži vien ātrie un tehniskie futbolisti tiek apzagti, jo dominē fiziskā spēka un agresivitātes spēle, kas pilnībā nokauj vēlmi attīstīt skaisto futbola pusi treniņos.

Futbolu reģionā vēroju jau vairāk nekā 10 gadus, un atceros, ka agrāk Aizkrauklei bija talantīgi un tehniski spēlētāji (Zvidriņš, Ignatjevs, Lupanovs, Luberts, Pustovojs, brāļi Rozes un citi no tās paaudzes), spēles bija interesantas un skatāmas, komandas bija spējīgas gūt daudz vārtus un spēlē nevaldīja grūšana, turēšana un bakstīšana, bet šobrīd mēs redzam – jau padsmitnieki ir iemācīti nevis ātri skriet un pārvietoties, bet pirmkārt “spēlēt korpusā” un provocēt. Vai tas ir tas uz ko mēs gribam iet? Vai pēc tam mums jābrīnās, ka latviešiem nav pa spēkam pieveikt Fēru salas, kas izmēra ziņā nepārsniedz piecas Aizkraukles?

Šeit vel var diskutēt daudz. Ir daudz risināmi jautājumi kāpēc tā šobrīd ir un kāpēc vakar spēles beigas tā noslēdzās, bet šai reizei jau pietiks. Kas attiecas uz Kokneses komandas nākošajām spēlēm, tad vispirms jāsāk ar kaut piecu cilvēku savākšanu nākamajai spēlei. Vēl jau arī sodi par sarkanajām. Redzēsim, vai puikas vel gribēs.

Šoreiz skarbākais un pārdomu pilnais KSC preses daļas reģionālo turnīru apskatnieks Otomārs Skaitlis

5 comments

  1. Gandrīz precīzi novērojumi no Otomāra puses.. Kāskatītājs gribēju piebilst to, ka Kokneses spēlētājs Dāvis aizsāka visu cirku ar savu lielo muti.. Par pirmo epizodi pret Aizkraukles spēlētāju varbūt sodu Andrejam nevajadzēja piešķirt, bet par otro epizodi.. Vai tiešām otrajā reizē arī Andrejs gāja uz bumbu, jo bija acīmredzams, ka, Aizkraukles spēlētājam, pēkšņi, piebremzējot, Andrejs vienkārši paskrēja garām, pat bumbai nepieskaroties. Un tad, protams, Dāvim bija šādi tādi iebildumi.
    Otrkārt, nevajag taču čīkstēt, kā maziem bērniem par katru epizodi.. Nav jau pamatskolas futbols. Tagad tiešām vairs nedrīkstēs pieskarties otram spēlētājam, lai nebūtu nekādu pretenziju?
    Par tām pēdējām epizodēm.. Cik dzirdēju, tad ‘balinātais’ puisis iespēra Andrejam netīšām, bet laikam viņam tas šķita speciāli. Tur jau vairs neko nevarēja darīt. Puiši pārāk karstasinīgi palika beigās.
    Tas tikai mans, skatītāja novērojums par šo spēli.

  2. Acīmredzami neprecīzi novērojumi. Davim bija iebildumi tieši par to epizodi, kur Andrejam iedeva sodu. Un kā tieši ar runāšanu var nonākt pie speršanas pretiniekam? Spēlētājam nav jāklusē, ja visu laiku notiek apzināta turēšana un grūšana.
    Ja godātais skatītājs būtu redzdējis visu spēli nevis tikai dzirdējis, tad būtu pilnīgi skaidrs, ka spēriens bija 100% tīšs un plānots, lieliska provokācija pēc labākajiem standartiem.

  3. Es tieši par pirmo epizodi rakstîju, ka varbūt nevajadzēja dot sodu 😉 Varbūt nākošreiz pārlasi divreiz, ja ir grūti saskatīt, ko rakstu?
    Un par to speršanu.. Ja jūs zinātu ‘balinātā’ puiša viedokli, tad būtu cita runa. Viņu vienkārši pagrūda. Par cik Andrejs bija pārāk iekarsis un citu viedokli tāpat neņemsiet vērā, domāju, ka nākošreiz varbūt noskaidrojiet visu līdz galam un tad seciniet 🙂

Leave a Reply