Kā jau otrdienās ierasts, Aizkraukles sporta centrā norisinās Aizkraukles novada atklātais čempionāts basketbolā. Arī šajā reizē es, Otomārs Skaitlis, devos pavērot basketbolu jauniešu un veterānu izpildījumā, īpaši analizējot Kokneses komandas spēli. Komanda līdz šim rādījusi mainīgu sniegumu, bet uzvaras guvusi visās spēlēs, kas liek cerēt, ka būs iespēja izlaist 1/4 finālu un uzreiz sākt cīņu par medaļām no pusfināla kārtas.
Iebraucot Aizkrauklē, vispirms devos uz veikalu, lai iegādātos atspirdzinošus dzērienus, lai izturētu divu spēļu maratonu. Iepirkos ar rezervi un paslēpu visu savā darba somā, lai neviens tiem nevarētu piekļūt un lai to lietotājs būtu tikai un vienīgi es. Iekārtojos B sektora viducī, sakārtojos ērti, lai pa rokai būtu gan piezīmju bloknots gan dzērieni un košļenes. Pirmo spēli vēroju vien virspusīgi, tik manīju, ka Policijas komanda diezgan pārliecinoši apspēlēja Veterānus. Tad jau pulkstens bija nedaudz pāri astoņiem, devos ārā nelielā pastaigā, lai uzņemtu svaigu gaisu pirms otrās spēles, kuras vērošanai bija jabūt ļoti modram, jo spēlēja mana analizējamā komanda.
Koknese bija ieradusies 11 spēlētāju sastāvā, ierindā trūka Emīla Višķera un Didža Bērziņa, bet bija arī papildinājums Jāņa Andrejeva personā. Arī Nereta bija atvedusi diezgan lielu pulciņu dalībnieku, divi izskatījās tā ap 25-30, bet pārējie no skolas vecuma, kā arī visi diezgan līdzvērtīga auguma.
Koknese spēli iesāka ar Grustānu, Pavļenkovu, Kalniņu, Asmusu un Eihentālu. Koknese pirmā izvirzījās vadībā, punktus gūstot Grustānam, bet drīz vien Andrejs arī iekrita aizsardzībā un Nereta realizēja tālu trejaci. Pēc tam rezultāts auga vienmērīgi, bet ar nelielu Kokneses pārsvaru, kas ļāva pirmo ceturtdaļu noslēgt ar 16:9. 7 punktus bija guvis Grustāns, 5 pievienoja Pavļenkovs, kurš šodien jutās gandrīz kā ballītē, kā arī ļoti veiksmīgi spēlē iegāja Otto Bērziņš, kurš guva 4 punktus un atdeva vairākas labas piespēles, nomainot neveiksmīgu spēli iesākušo Kalniņu. Pavisam pirmajā ceturtdaļā Koknese bija izmantojusi jau 8 spēlētājus.
Otro ceturtdaļu Koknese iesāka līdzīga veidā kā bija noslēgusi pirmo un turpināja audzēt rezultāta starpību. Ļoti veiksmīgi turpināja darboties Pavļenkovs, kurš otrajā ceturksnī guva vel 7 punktus, bet viņam ar trīnīšiem piebalsoja arī Grustāns un Korekovs, kas ļāva puslaiku noslēgt jau ar +16 – 31:15.
Otrajā puslaikā tika nolemts atpūtināt Pavļenkovu, jo pārsvars bija pietiekams un bija interesanti paskatīties, kā komanda izskatīsies bez viņa. Laukumā gan tika atstāts garākais vīrs Grustāns, kurš bija spējīgs savākt bumbas pie abiem groziem un gūt punktus. Koknese plaši variēja ar sastāvu un laukumā trešās ceturtdaļas vidū bija devušies jau visi 11 pieteiktie spēlētāji. Kā mani informēja Kokneses treneru korpusa pārstāvji, tad šī ir tikai pieredzes gūšanas sezona un viens no uzdevumiem ir dot iespēju visiem uzspēlēt. Iespējams, saspringtākā spēlē, kā to mēs redzējām pret Policiju, daži spēlētaji sāņem limitētu laiku, bet šoreiz, gandrīz visi tika pie vismaz 8 minūtēm spēles laika. Es tagad vairs neatceros, kurs ko mainīja un kurš bija laukumā, jo dažbrīd Koknese mainīja pat 4 spēlētājus uzreiz, bet galvenais, ka rezultāta starpība auga un trešajai ceturtdaļai noslēdzoties rezultāts bija jau 53:26. Visticamāk spēles liktenis jau tad bija izšķirts un Koknese varēja atļauties arī nomainīt Grustānu.
Spēles beigas gan manī viesa izbrīnu, jo pēkšņi visi laukumā esošie sāka piespēlēt bumbu vienīgi Kļaviņam. Sākumā nesapratu kāpēc, bet tad iemetu aci savā piezīmju bloknotā un pamanīju, ka Kļaviņš ir vienīgais bez gūtajiem punktiem un tāpēc soliņš tik ļoti vēlas, lai arī Ingars gūtu punktus. Brīžiem tas izskatījās ļoti komiski, jo Ingars izpildījās kā vien varēja, lai gūtu punktus un, ikreiz skriedams gar soliņu, smaidīja ka vizbulīte pavasarī, bet punkti nenāca. Bija klusais trīnis, sarežģīti caurgājieni, bija arī laba iespēja pēc partnera piespēles no groza apakšas, bet uztraukums darīa savu un bumba gandrīz pārlidoja vairogam.
Visbeidzot, jūs iespējams neticēsiet, bet Ingars guva punktus situācijā, kur bumba bija pie Kokneses gala līnijas apmēram 3 sekundes pirms spēles beigām. Acīmredzami Nereta nebija informēta par to, ka Kļaviņš vel nav guvis punktus un ir vienīgais, kurš par 100 % vēlas uzbrukt grozam pat pie diezgan drošā +33, tāpēc tika atstāts nepieskatīts. Andrejevs zibenīgi iespēlēja Korekovam, uz ko noreaģēt nepaspēja pat sekretariāts un sekoja vel zibenīgāka piespēle pāri visam laukumam Kļaviņam. Ingars bumbu apvaldīja apmēram 4m no groza un devās skaistā divsolī uz grozu, lai gūtu savus pirmos punktus spēlē. Kokneses soliņš auroja kā bifeļi riesta laikā, visi uzlēca kājās un gaidīja, vai bumbu spēs izkrist caur tīkliņam. Ingara metiens ar atsitienu vel nedaudz pabumsīja stīpu un ievēlās grozā līdz ar beigu signālu. Kokneses vienpadsmitniekā katrs bija guvis vismaz punktu un spēle noslēdzās ar 68:33.
Kokneses komandas punktu guvēji:(punkti un laiks laukuma no Otomāra pierakstiem)
Grustāns 27p 22min, Pavļenkovs 12p 16 min, Korekovs 7p 13min, Bērziņš 6p 19min, Asmuss 4p 17min, Eihentāls 3p 13 min, Kļaviņs 2p 10min, Vingris 2p 16min, Andrejevs 2p 12 min, Kalniņš 2p 12 min, Gercāns 1p 10 min.
Pēc spēles treneru korpuss atzina, ka spēle aizvadīta labi un nakotnē spēle jamaina uz labo pusi. Šoreiz varbūt arī jāņem vērā pretinieka iespējas un lielām svinībām nav pamata, kaut uzvara ar +35 un ielaisti vien 33 punkti. Pēc sarunas ar treneriem sapratu šādas lietas, gan labās gan sliktās.
3 labās lietas:
- komandai ir ātra spēle un ja izdodas gūt punktus ātri un atgriezties laicīgi aizsardzībā, tad rezultāts parasti ir pozitīvs;
- ļoti kustīgi garie spēlētāji, īpaši Grustāns, kurš spēj spēlēt vairākās pozīcijās un produktīvi;
- pieredzējušie spēlētāji, kas īpašī noder pret pieredzējušākiem pretiniekiem (piemēram Bērziņš pirmajā spēlē, Kalniņš otrajā spēlē, Pavļenkovs trešajā spēlē)
3 ne tik labās lietas
- pārāk lielā spēlētāju rotācija, kā rezultātā nav iespējams kartīgi iejusties spēlē. Kā man pačukstēja daži no treneriem, tad uz nākamo spēli būs jauns risinājums, lai nenotiktu pārāk liela spēlētāju raustīšana uz un no laukuma;
- spēlēs pret garākiem pretiniekiem var pietrūkt auguma centimetru, jo lielākā daļa spēlētāju knapi pārsniedz 180 cm augumu.
- iespējams spēlētāji būs sadomājušies un nespēs koncentrēties nākamajām spēlēm, kas var novest pie nelabvelīga rezultāta, bet cerams tas nenotiks.
Nu ta. Atspirdzinošie dzērieni man ar bija beigušies un devos mājās, lai krātu spēkus rītdienai, kad atkal jāierodas Aizkrauklē, lai vērotu Kokneses komandas spēli futbolā, kur notiks cīņa ar Aizkraukli. Turpināšu ziņot!
KSC preses daļas reģionālo turnīru apskatnieks Otomārs Skaitlis