2019.gada 13. janvārī norisinājās Aizkraukles novada čempionāta telpu futbolā (ANČTF) 2. posms, kurā šoreiz neveiksmīgs sniegums Kokneses futbolistiem. Pēc pirmā posma izvīrzījušies turnīra līderpozīcijās, šajā koknesieši aizvadīja divas spēles (tā bija lēmis turnīra kalendārs) ar ierastajiem konkurentiem – Poilas futbolistiem.
Pirmās spēles sākums KSC izdevās sekmīgs un, pateicoties veiksmīgam Dāvja Kalniņa sitienam no distances (bumba grūti saprotamā veidā atrada ceļu uz vārtiem, tāpēc liels nopelns vārtu guvumā Dmitrijam Krupenkinam, kurš atbildīgs par burzmu vārtu priekšā), izdevās izvirzīties vadībā. Turpmākā spēles gaitā pamazām, bet pārliecinoši pavērsās citā virzienā. Pretinieki vispirms izlīdzināja rezultātu, tad izvirzījās vadībā, pēc tam pārsvaru dubultoja, vēlāk trīskāršoja un turpināja ik pa brīdim gūt vārtus vēl un vēl, un vēl. Tā tas turpinājās tik ilgi, ka KSC preses daļai bez tablo būtu grūti izsekot rezultāta attīstībai. Par laimi uzcītīgie turnīra sekretāri gala protokolā precīzi nofiksēja spēles beigu ciparus (līdz vairāku ciparu skaitļiem šoreiz lieta tomēr nenonāca) – 8 un 1. Par labu pretiniekam.
Pēc spēles KSC pieredzējušākie spēlētāji un rūpīgākie statistiķi centās atcerēties iepriekšējo tik smagu zaudējumu komandas vēsturē (par komandas pirmsākumu laiku tika noteikts 2003. gads). Virtuālajā laika mašīnā nācās mērot ceļu gandrīz līdz pašiem vissenākajiem laikiem, kad komanda vēl spēlēja Jēkabpils čempionātā. Nav jau tā, ka pa šo laiku krājušās tikai uzvaras. Daudz spēlējot, arī zaudējumu bijis gana, tomēr pēdējos gados ierasts, ka tie bijuši ar vienu vai divu, retu reizi – trīs, vārtu starpību. Tāpēc šāds rezultāts bija pārsteigums un viela pārdomām visiem klātesošajiem spēlētājiem. Nedaudz sabēdājies izskatījās pat Andrejs.
Normālā gadījumā paredzama turpmākā rīcība būtu galvenā trenera vai pat visa treneru korpusa atlaišana, bet diemžēl KSC futbolistiem kā jau amatierkomandai nekā tāda nav… Jebkurā gadījumā šāda neapmierinoša snieguma izvērtējums lai paliek speciālistu, nevis preses atašeja pārziņā. Noteikti, piemēram, numerologiem varētu būts kāds skatījums šajā jautājumā (skat. posma norises datumu!). Jāgaida arī citi skaidrojumi un jāizdara secinājumi!
Otrajā abu komandu savstarpējā spēlē sākums bija līdzīgs – vispirms vadībā izvirzījās koknesieši (vārtus guva Reinis Kuzmas), bet tad vadību pārņēma “Poila”. Atšķirībā no pirmās spēlēs šoreiz, nokļuvuši iedzinējos ar 1:4, koknesieši centās atspēlēties un divreiz rezultātā starpību samazināja līdz minimumam (divus akrobātiskus vārtus KSC labā guva Dāvis Kalniņš, bet vienus, realizējot paša nopelnīto pendeli, iesita Andrejs Pavļenkovs), tomēr reāli pacīnīties par uzvaru neizdevās arī šoreiz. Līdz ar to šajā posmā piedzīvoti divi zaudējumi pret vieniem no galvenajiem konkurentiem, kas, lai arī ļauj pacīnīties par godalgām, atstāj tikai pilnīgi hipotētiskas iespējas aizstāvēt pagājušugad izcīnīto čempiontitulu.
Citās spēlēs tradicionālie favorīti Poila un Skrīveri izcīnīja pārliecinošas un pat graujošas uzvaras pret Aizkraukli un Rastafari/NEMO. Līdz ar to pirms pēdējā posma KSC futbolisti šobrīd ar 9 punktiem ieņem diezgan drošu 3. vietu turnīra tabulā. Atiecīgi 3 un 0 punkti Rastafari/Nemo un Aizkraukles rēķinā, bet turnīra līderi Skrīveri un Poila iekrājuši jau pa 15.
2.posmā Kokneses sporta centra sastāvā spēlēja Jānis Ārends, Kārlis Beikerts, Didzis Bērziņš, Dāvis Kalniņš, Ilmārs Kalniņš, Dmitrijs Krupenkins, Reinis Kuzmas un Andrejs Pavļenkovs. Pateicamies organizatoriem par veiksmīgi un pārdomāti veidotu turnīru un tiekamies 3. posmā 10. februārī, kad Kokneses komandu gaida trīs noslēdzošās cīņas par godalgām un turnīra noslēgums!
Didzis Bērziņš, KSC