Kārtējais trešdienas vakars. Kokneses futbola komandai otrā spēle Aizkraukles novada telpu futbola čempionātā, šoreiz jāmērojas spēkiem ar Step Trans, kuri starpsezonā piesaistījuši jaunus spēkus, no kuriem īpaši jāizceļ vārtsargs Vadims “Striks” Strikica, vietējā mēroga leģenda Andrejs Ostvalds, kurš iepriekš palīdzēja Pļaviņām, kā arī pieredzējušie Deniss Ignatjevs un Aleksandrs Zvidriņš. Koknesei ierindā visi labākie, pat Andrejs “akmenscietais” Pavļenkovs, kurš izvēlējies par labu futbolam un nedevās palīgā Kokneses florbolistiem izbraukuma spēlē uz Limbažiem (tur gan mūsējie piedzīvoja neveiksmi ar 3:9). Uz spēli, kā jau ierasts, bija ieradies arī KSC preses daļas reģīonālo turnīru apskatnieks – es, Otomārs Skaitlis, lai vērotu spēli un analizētu Kokneses komandas sniegumu.
Ērti iekārtojies C sektora kreisajā pusē un paņēmis pierakstu bloknotu drošā attālumā piezīmju veikšanai, pievērsos iesildīšanās daļai. Viss Kokneses sastāvs cītīgi sildījās spēlei, izspēlējot jau ierastās kombinācijas pirms spēlēm (sitieni pa vartiem no 9m, sitieni pa vārtiem pēc haotiskām piespēlēm, kaut kada staipīšanās utt.). Mazliet aizkavējās Dāvis Kalniņš, kurš bija sajaucis spēles laiku un knapi paspēja uz komandu sveicieniem.
Spēli Koknese iesāka ar Pavļenkovu, abiem jaunajiem Kalniņiem (Ilmāru un Ritvaru) kā arī pēdējā brīža ekspresmaiņu Reini Kuzmas, kurš aizstāja Didzi Bērziņu, kuru laukumā negribēja laist…dēls. Tas gan tika ātri atrisināts un dēls tika nosutīts pie radiem uz tribīnēm un Didzis devās laukumā. Ilgi nebija arī jāgaida līdz pirmajiem vārtiem, kad Didzis pēc piespēles pārtveršanas guva vārtus un panāca 1:0. Koknese diezgan aktīvi spēlēja abos galos un spēle bija visnotaļ līdzīga. Nebija daudz supermomentu, bet kaut kas jau bija, tas pats sakāms par Step Transu. Puslaika vidū 2:0 panāca Dima Krupenkins, kas izmantoja visnotaļ precīzu Andreja Pavļenkova piespēli. Līdz puslaika beigām Koknese pamanījās vēl vairak palielināt pārsvaru, kad kartējo Pavļenkova piespēli izmantoja Ritvars Kalniņš. Puslaiks tika droši noslēgts ar 3:0 un visiem šķita, ka otrais puslaiks būs vien formalitāte, bet notika kaut kas ārkārtējs un tālākie notikumi būs jāskaidro vel ilgu laiku.
Otro puslaiku ar kārtīgu presingu iesāka Step Trans, piespiežot Koknesi spēlēt pārsvarā aizsardzības zonā. Step Trans, īpaši Andreja Ostvalda personā, spēlēja ļoti cieši, un regulāri izpildīja dažāda veida “body check”, ko latviski varētu dēvēt par kontrolgrūdieniem. Futbola teminoloģijā to dēvē par parastu “korpusiņa pielikšanu”, it īpaši to tā sauc cilvēki, kuru dzīvsvars ir virs 90 kg. Vēl citreiz “body check” iztulkojās kā “nepaspēju apstāties” vai “ko tad es”. Katrā ziņā šī futbolam tik nepieciešamā spēles sastāvdaļa pašos pamatos tiek izkopta jau pusaudžu vecumā, kad pie tā tiek regulāri strādāts treniņos, jo pat lieliska kāju darbība uzbrukumā vai aizsardzībā, vai labas piespēles neatsver kārtīgu “korpusiņa pielikšanu” piespēles izpildīšanas vai saņemšanas brīdī, vai “korpusiņa pielikšanu” uzsākot apspēlēšanu. Bet tas šoreiz nav galvenais temats, tas ir tikai nedaudz no futbola teorētiskās sadaļas.
Pirmo golu Koknese ielaida tizli. Step Trans izdarīja piespēli uz vārtiem, kuru bija jāpārtver Dāvim Kalniņam, bet Dāvis nespēja bumbu aizsniegt (pietrūka apmēram 1,2cm) un bumbu netraucēts vārtos raidīja kāds no Step Trans spēlētājiem. Arī vārtsargs Badijs bija bezspēcīgs, bet vainot šajā gadījumā nebija par ko, jo otros vārtus Koknese zaudēja vēl tizlāk. Pēc samērā ieilgušas spēles laukuma kreisajā malā pretienieki izdarīja samērā vieglu piespēli gar vārtiem, kur bumbu nevēlējās izsist ne kāds no koknesiešu aizsargiem, ne vārtsargs Badijs, kā rezultātā jau 2:3, vārtus gūstot Ostvaldam. Trešie vārti arī atnāca paši, Ilmārs Kalniņš driblēja bumbu divu spēlētāju ielenkumā un virzījās uz laukuma vidu. Tas vel būtu bijis pieņemami, bet tas notika savā laukuma pusē. Vienā brīdī bumba atleca no spēlētāju bara un pie tās pirmais bija naskais Edgars Jankovskis, kurš spēja bumbu raidīt vārtos pa zemi un jau 3:3.
Koknese gribēja uzvaru un arī Step Trans to gribēja. Vētraini uzbrukumi no abām komandām, sanākušie apmēram 26 skatītāji auroja kā negudri, īpaši labi dzirdams bija Romka no bijušās veterānu komandas, kurš neslēpa savu atbalstu Step Transam, ar vairākiem “Haroš” izsaucieniem. Un notika tāda lieta, ka vienā no pretuzbrukumiem, atkal tizlā veidā, Koknese zaudēja vārtus un spēli. Step Trans spēlētājs Reinis izskrēja labā izgājiena pa laukuma labo malu un paspēja bumbu raidīt garām Badijam, kurš neizprotamu iemeslu dēļ bija izgājis no vārtiem un stavēja pie 6m līnijas. Didzis Bērziņš vēl varēja izvilkt neizšķirtu, bet bumba lidoja tikai nieka tiesu garām devītniekam. Spēles beigas, rezultāts Koknesei 3:4. Step Trans uzsāka vismaz 4 dienas ilgas svinības, kurām pievienojās arī bijušie Step Trans spēlētāji, bet Koknese ar dompilnu noskaņojumu devās uz ģērbtuvēm un tad uz mājām.
Kā jau analītiķim pieklājās, tad pāris atziņas no redzētā:
- Koknesei ir laba fiziskā sagatavotība, kas izpaužas tīrā spēlē, kur bumbas kustība ir raita un piespēles precīzas;
- Katastrofāli pietrūkst kontaktcīņas un nekaunības, nav neviena netīra grūdiena, pieturēšanas, aizķeksēšanas vai neredzama spēriena/sitiena, pie jāstrādā treniņos;
- Brīžiem klibo saspēle, kad pretinieks pielieto presinga taktiku un “korpusiņa pielikšanas” taktiku, kurā Koknesei nav variantu. Kā redzējām šajā spēlē Ostvalda izpildījumā, tad “korpusiņu pielikt” var arī izskrienot cauri diviem savējiem un taranējot pretinieku smagāko cilvēku, tā kā mūsējiem vel ir kur augt, arī resursi ir pietiekami un izpildītāji meistarīgi, galvenais, lai “korpusiņa pielikšanas” traktējums nemainās no spēles uz spēli.
Kopumā attaisnojumu šim zaudējumam nav, jo tika zaudēts bezzobaini un slābani. Grūti kādu izcelt, jo kļūdījās gandrīz visi. Komandai kopumā par spēli 3 no 10 ballēm, 1 balle par katru golu, tas arī viss. Nākamnedēļ cīņa pret Aizkraukli, kur uzvarai vajadzēs daudz vairāk enerģijas un prasmju.
KSC preses daļas reģionālo turnīru apskatnieks Otomārs Skaitlis.