Kokneses novadā nekad nav trūcis mērķtiecīgu un talantīgu sportistu, kuri ar labiem un pat izciliem panākumiem savu spēku ir apliecinājuši augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās. Katra dalība sacensībās un izcīnītā medaļa glabā sevī stāstu par smagu treniņu darbu, vēlēšanos, pacietību, cerībām, pūlēm, pašdisciplīnu, komandas un apkārtējo atbalstu un par šķēršļiem, kuri bijuši ceļā, lai sasniegtu mērķi. Nav noslēpums, ka katra sportista lielais sapnis ir dalība olimpiskajās spēlēs, kur satiekas un sacenšas pasaules valstu vislabākie sportisti.

Laikā, kad Kokneses sporta centrs apmeklētājiem bija slēgts pandēmijas dēļ, mūsu darbi neapstājās. Šo laiku lietderīgi izmantojām, lai apzinātu mūsu novada sportistu sasniegumus arī tālākā pagātnē. Tika pārcilātas vēstures grāmatas, apzināti citi resursi un apkopota dažāda informācija par novada sporta vēsturi un sportistiem. Analizējot iegūto informāciju, nolēmām par to sagatavot uzziņas materiālus, lai sporta interesentiem un ne tikai būtu iespēja uzzināt jaunu informāciju par mūsu sporta dzīves vēsturi, kas priekš salīdzinoši nelielā Kokneses novada, ir ļoti spilgta un par to var stāstīt daudz jo daudz.

Pirmajā uzziņu materiālu ciklā piedāvājam stāstus par tiem ar Kokneses novadu saistītajiem sportistiem, kas savas sportista karjeras laikā devušies olimpiskajās cīņās jeb piedalījušies olimpiskajās spēlēs. Tāpēc noteikti izlasi mūsu stāstu sēriju par astoņiem olimpiešiem, kas pārstāvēja ne tikai valsts godu, bet arī reprezentēja Kokneses novada vārdu visā plašajā pasaulē.

Sāksim ar olimpieti, kurš Olimpiskajā stadionā izgāja pirms vairāk nekā 50 gadiem. Tas ir Edvīns Zāģeris, kurš 1964.gadā Tokijā piedalījās 400 metru barjerskrējienā. Viņam šī gada 10.maijā apritēja jau 77 gadi.

EDVĪNS ZĀĢERIS (Tokija, 1964.gads, vieglatlētika)

Dzimis 1943. gada 10. maijā Daudzeses pagastā, Jaunjelgavas novadā 

1961. gadā Edvīns beidza mācības Kokneses vidusskolā, kur vieglatlētikas zināšanas un prasmes apguva pie fizkultūras skolotāja Jura Luksa.  1965. gadā absolvēja Latvijas sporta pedagoģijas augstskolu. Strādājis par treneri, bijis pasniedzējs RCAII (Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts).

Laikā, kad Latvijas sporta dabisko attīstību pārtrauca padomju okupācija, latviešu sportistiem tika atņemtas tiesības pasaulē nest Latvijas vārdu un pārstāvēt savu valsti un sportisti sacensībās startēja kā PSRS pārstāvji . Padomju Savienībā labāko sportistu meistarības līmenis bija ļoti augsts, tāpēc iekļūt lielvalsts izlasē citreiz bija grūtāk nekā pēc tam izcīnīt medaļas visaugstākā līmeņa starptautiskās sacensībās. 400 m barjerskrējējam koknesietim Edvīnam pirmais lielais starptautiskais pārbaudījums bija Olimpiskās spēles Tokijā 1964.gadā. Olimpisko spēļu priekšskrējienā viņš finišēja ceturtais (51,5 s), kļūstot par pēdējo dalībnieku, kurš iekļuva nākamajā kārtā. Savā pusfinālā viņš bija septītais (52,2 s), kopvērtējumā noslēdzot Olimpiskās spēles 14. vietā. Savā sportista karjerā viņš 14 reizes ir bijis Latvijas čempions – 100 m (1964. un 1965.gadā), 200 m (1965. gadā), 400 m (1964.gadā), 200 m/b (1963., 1964., 1965. un 1968.gadā), 400 m/b (1964. un1968.gadā), 4×100 m stafetē (1962.-1965.gadā). 400 m barjerskrējienā 1966. gadā Zāģeris bija PSRS čempions ar rezultātu 50,4 s. Gadu vēlāk viņš izcīnīja PSRS tautu spartakiādes čempiona titulu 400 m/b – 50,9 s.

1966. gadā barjerskrējējs startēja Eiropas čempionātā Budapeštā, kur priekšskrējienā bija ceturtais labākais (52,1s), bet sacensības nolēdza ar 7. vietu savā pusfināla skrējienā (52,3s).

Sportists 11 reizes ir sasniedzis Latvijas rekordus dažādās disciplīnās- 400m, 200m/b, 400 m/b un stafetēs.

Visi tabulā minētie rezultāti un vietas sasniegtas 400 metru barjerskrējienā.

* Attēls ņemts no vietnes www.olimpiade.lv

Sanita Mirošņika, Dāvis Kalniņš, KSC