Pavisam negaidīta un lieliska iespēja nonāca trīs jauno koknesiešu rokās, kuri, pateicoties cita koknesieša Mārtiņa Pētersona labajai gribai, trīs dienas Rīgā varēja apgūt basketbola prasmes pie Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) prasmju un individuālās tehnikas trenera Džeika Tiltona (Jake Tilton).
Tas viss sākās pavisam nejauši. Mārtiņš jau iepriekš bija ziņojis, ka tiks organizēta šāda nometne un varbūt kādam vietējam tā būtu laba iespēja pilnveidoties, bet tā kā Koknesē basketbola apmācība notiek pašplūsmā, tad īsti neviena konkrēta, kam šo piedāvāt, nebija. Tā nu sanāca, ka 17.oktobrī Kokneses hallē bija “Koknese sporto” basketbola pasākums, un Mārtiņš saka: “Es iedošu trīs ielūgumus uz treniņiem, kurus vēlams nodot tādiem spēlētājiem, kuri tiešām to vēlas, kuri ir ar nākotnes potenciālu, kuri to novērtēs, no sirds gribēs un kuriem tas varētu dot grūdienu turpmākajās sporta gaitās”.
Līdz ar to pasākuma sākumā informējām visus dalībniekus, ka tāda šāda unikāla iespēja šoreiz tiek izspēlēta un vakara noslēgumā trīs labākie tiks pie saviem ielūgumiem, lai trīs dienas trenētos Rīgā. Puišiem pašiem tika vajadzēja nokļūt līdz Rīgas Mežaparka sporta kompleksam un piedalīties nodarbībās.
Pasākuma laikā, iesaistot visai plašu ekspertu loku, tika noskaidrots, ka pie ielūgumiem uz nometni tika 18 gadīgie Edgars Butāns un Henrijs Kalniņš, kā arī 15 gadus vecais Rainers Šmits. Lūdzām puišiem mazliet pastāstīt kā viņiem gāja treniņos, ko jaunu iemācījušies un kāds ir kopējais iespaids par piedzīvoto.
“Mums ļoti patika un esam daudz iemācījušies pa šīm trīs dienām. Katra treniņu diena bija ļoti intensīva, pie kā mēs nebijām pieraduši, bet kopumā izturējām un samērā labi iekļāvāmies kopējā grupā un treniņos kopumā. Dienas režīms bija sekojošs – treniņi sākās astoņos rītā un ilga gandrīz līdz diviem, tātad gandrīz sešas stundas dienā. Atpūtas pauzes treniņa laikā bija tikai tik, cik padzerties ik pa pusstundai, bet kopumā treniņš ļoti intensīvs un ilgs. Katru dienu strādājām pie individuālajām prasmēm, kuras pēc tam integrējām basketbola spēlē. Kopā bijām apmēram 8-9 dalībnieki savā grupā.”
Puiši arī stāsta, ka, lai gan ikdienā basketbolu apgūst pašmācības ceļā, kopumā treniņos jutās komfortabli un piederīgi. “Mums prasīja citi, kurā klubā trenējamies, un, kad atbildējām, ka nekādā, pārējie bija izbrīnīti, ka spējam to visu paveikt. Protams arī iemācījāmies ļoti daudz jaunas lietas, piemēram, dribla tehniku, metiena tehniku un citas lietas, bet fiziski tikām galā tīri labi. Arī pārējie grupas dalībnieki bija draudzīgi un atsaucīgi, un nodarbību atmosfēra bija jauka.”
Puiši arī novērtēja sniegto iespēju un teica, ka nākotnē šī pieredze būs ļoti noderīga: “Iepriekš nebijām darbojušies tik intensīvā treniņa režīmā, bet tagad saprotam, kāds darbs jāiegulda, lai gūtu rezultātus. Tieši tā basketbola specifika bija tas, ko līdz šim tā nebijām uztvēruši, jo mājās [Koknesē], basketbolu spēlējam brīvāk, uz instinktiem tā teikt, nu, kā sanāk. Bet esam ļoti priecīgi, ka bija šāda iespēja redzēt un piedzīvot šāda līmeņa treniņus un apgūt lietas, ko citos gadījumos nebūtu iespējams. Mums arī teica, ka pat šajā vecumā vēl ir iespēja atrast sevi basketbolā, ieguldot attiecīgu darbu. Tad jau redzēs, kā tas viss notiks tālāk, bet liels paldies par iespēju”.
Puiši un viņu vecāki saka lielu paldies par šo iespēju, kur nodrošināja koknesietis Mārtiņš Pētersons kopā ar savu dēlu Krišjāni Pētersonu. Tāpat puišiem arī jāsaka paldies ekspertu komandai, kas izvēlējās tieši šos jauniešus dalībai basketbola meistarklasē.
KSC