Andri Nemiro (1939. – 1998.) uz Kokneses Baznīcas kapiem 1998. gadā pavadīja galda tenisisti Lidija Kalniņa (Apine), Viktors Tolkačovs, Andris Kube, Laimdota Jordāne, Vera Jansēviča, lai guldītu blaku māmuļai. Un sēroja visa lielā Latvijas galda tenisistu saime.
Aprakstu par Andri Nemiro sagatavoja Kokneses galda tenisa pārstāvis Ernests Skopāns, pateicoties A. Nemiro audzēkņu Lidijas Kalniņas (Apines), Ulda Eglīša, Harija Zukes, Viktora Tolkačova, Jurija Gamajunova un sevisķi Genādija Kartuzova – Latvijas Galda tenisa federācijas valdes locekļa – atmiņu stāstījumiem.
Andra Nemiro personīgie sasniegumi:
- gadā izcīnīts Latvijas čempiona tituls galda tenisā.
- CP “Dinamo” sastāvā vairākkārtējs godalgotu vietu ieguvējs galda tenisā un čempions vīriešu dubultspēlē.
- Latvijas čempionātos LIELAJĀ TENISĀ izcīnītas vairākas medaļas vienspēlēs un dubultspēlēs. Vienu laiku bijis 2. labākais LIELAJĀ TENISĀ Latvijā.
- Meistarīgs futbolists un futbola treneris. Viņa vadībā PSRS “Ādas bumbas” sacensībās Latvijas zēni izcīnīja 1. vietu.
- Bija labs šahists. A. Nemiro bieži ar lepnumu stāstīja, ka spēlējis šahu ar pasaules čempionu Mihailu Tālu, kurš sācis spēli ar laidni mazāk un Andris uzvarējis.
- Bijis azartisks kāršu spēlmanis.
- Aizrāvās ar mūziku. Ar savām izcilajām organizatora spējām un plašo pazīšanos A. Nemiro palīdzēja koncerttūrēs pazīstamām grupām – kā “KREDO”, “EOLIKA” u.c. Viens no pirmajiem uz Latviju uzaicināja grupu “Mašina Vremeņi”.
- Viens no visizcilākajiem galda tenisa treneriem ne tikai Latvijā, bet arī PSRS. No Padomju Savienības pie Andra Nemiro mācīties brauca tā laika ievērojamākie galda tenisa izlases treneri: Šprahs, Vorobjovs, Gazarjans, Edeļs un pat Starptautiskās klases meistars Staņislavs Gomazkovs.
- Izaudzinājis arī vairākus labus galda tenisa trenerus: Lidiju Kalniņu (Apini), Viktoru Tolkačovu, Juriju Gamajunovu, Irinu Ivanovu, kuri savos treniņos izmanto Andra Nemiro iemācīto.
- Galda tenisā kā treneris Andris Nemiro bija cilvēks – ģēnijs; unikāls un vienreizējs. Viņu cienīja arī pārējie treneri, kas galda tenisa spēlētprasmi ieguva ne pie viņa – Andris Kube, Baiba Gāga (Geinerte), Genādijs Kartuzovs, Jānis Klabis, Roberts Reimanis, Edgars Ernestsons, Jānis Plikgalvis u.c.
Andra Nemiro treniņu metodes bija saistītas ar visneticamākajiem elementiem.
Uldis Eglītis atceras, ka grūti, bet ļoti spēcinoši bija pildīt trenera prasību, kur visiem bija jānoliek raketes uz tenisa galda malas, tad pašiem jānoguļas uz grīdas uz muguras ar rokām gar sāniem. Pēc svilpes signāla visīsākajā laikā jāpielec kājās, jāpieskrien pie savas raketes un jāizdara virtuāls sitiens bez bumbiņas. Un tā neskaitāmas reizes līdz spēku izsīkumam. Daudz vingrinājumu, sevišķi kāju darbības attīstībai, tika veikti pie attiecīgas mūzikas.
Domas, roku un kāju reakcijas attīstībai A. Nemiro izdomāja un pielietoja jaunu paņēmienu. Gar galda tenisa galda malām un citās vietās tika piestiprinātas nelielas elektriskās lampiņas. Tās treneris haotiski vienu pēc otras ieslēdza un spēlētājam bija “jātrāpa” tieši tur.
Vasaras nometnēs spēlēja arī futbolu. Treneris lika skriet 10 km līdz pirtij un atpakaļ, bet, kuri to negribēja, bija jāskrien pat 100 apļi apkārt stadionam.
Treniņnometnēs bieži skanēja mūzika, ko treneris izmantoja zēnu dažādu kustību attīstīšanai. Reizēm likās, ka nometnēs A. Nemiro rīcība bija skarba, bet tā norūdīja zēnus fiziski un garīgi. Tā Nīgrandē mēs tikām sadalīti divās grupās – “indiāņos” un “kovbojos”, un trīs diennaktis bija jāpavada mežā ar sauso pārtiku, atceras Harijs Zuke. Un tā tikai viena epizode. Mēs norūdījāmies, ieguvām gribasspēku un pārliecību par savu varēšanu.
Andra Nemiro audzēknis Harijs Zuke atceras, kā ap 1970. gadu treneris Iļģuciemā no apkārtējām skolām izvēlējās ap 200 zēnu un sāka tos trenēt galda tenisā. Mazāk centīgie “atkrita”, bet labākie palika.
Es, saka Harijs, līdz 1970. gadam spēlēju zēnu futbola komandā un mūsu komanda bija viena no labākajām PSRS. Taču Andra Nemiro aicināts gan es, gan vēl vairāki zēni sākām trenēties galda tenisā. Treniņi bija ļoti intensīvi un notika katru dienu. Jau treniņos tika veidots sacensību gars. Lai redzētu treniņos apgūto, bieži sestdienās un svētdienās treneris rīkoja sacensības galda tenisā, kā arī dažādas atraktīvas stafetes. Uzvarētāji saņēma dažādas balvas. Trenerim Andrim Nemiro enerģija plūda pāri malām un tas aizrāva arī zēnus.
Treneris A. Nemiro vienmēr un visur par mums rūpējās. Atceros, kā Maskavā, kaut ar strīdu, bet treneris panāca, ka mūsu 15 zēnu grupai tika sagādāti labākie ēdieni. Viņam bija izstrādāta ļoti detalizēta un līdz sīkumiem precīza galda tenisa tehnika un taktika.
Andris Nemiro vienmēr un visur bija līderis, izcila personība, kuram arī patika būt uzmanības centrā. Ap viņu pulcējās ne tikai sportisti, bet arī muzikanti. Viņš bija arī liels taisnības meklētājs, patriots. Atmodas laikā Ukrainā izplatīja Atmodas rakstus. Tas nepatika varas iestādēm un trenerim trīs dienu laikā Ukraina bija jāatstāj. Līdz stacijai viņu pavadīja liels atbalstītāju pulks.
Vislabāk par Andri Nemiro kā treneri runā viņa audzēkņu sasniegumi. Andris Nemiro galda tenisā trenējis vairākas paaudzes. No vecākajiem jāmin unikālais galda tenisists Uldis Eglītis. Ne mazāk slavena bija Dzintra Lūkina.
Vidējo paaudzi pārstāvēja izcili sportisti kā Lidija Kalniņa (Apine), Oļegs Pavļučuks, Sandijs Vasiļevs, Harijs Zuke, Jurijs Piļipenko, Aleksandrs Savins, Arkādijs Suharenko u.c. Jaunākie bija Viktors Tolkačovs un Jurijs Gamajunovs.
Dzintra Lūkina kļuva par PSRS čempioni sieviešu dubultspēlē, bet Eiropas čempionātā tika izcīnīta bronzas medaļa vienspēlēs. Dz. Lūkina bija 12-kārtēja Latvijas čempione galda tenisā. Līdz virsotnei tika sagatavots vienīgais Starptautiskais Sporta meistars Uldis Eglītis. Tiekoties ar šo izcilo sportistu Juglas rajonā, iepazinu dzīvespriecīgu, zinošu, laipnu un vienkāršu cilvēku, kurš labprāt stāstīja par treniņiem un jaunieša sporta gaitām kopā ar savu treneri Andri Nemiro. Uldis uzskata, ka viņam ir ļoti laimējies, ka viņu trenēja tieši Andris Nemiro. Un viņa sportisko sasniegumu pamatā ir tieši trenera nenogurstošais, uz jaunām treniņu metodēm balstīts, darbs.
Arī Ulda Eglīša sasniegumi galda tenisā ir unikāli, tāpat kā viņa veikums. Uldis rādīja divus lielus albumus ar tā laika izrakstiem un fotogrāfijām par savu sportisko izaugsmi, sākot no bērnības. Raksturīgi, ka izcilais galda tenisists ļoti daudzās fotogrāfijās ir kopā ar savu treneri gan Latvijā, gan PSRS un Eiropā. Par albumu sakārtošanu jāpateicas gādīgajai mammai. Uldis Eglītis 14 gadu vecumā kļuva par PSRS Sporta meistaru, bet jau 13 gadu vecumā ieguva 16. vietu starp PSRS pieaugušajiem. Padomju Savienībā tiek saukts par brīnumbērnu. Septiņus gadus viņš izcīnīja Latvijas čempiona titulu galda tenisā vienspēlēs. 1968. gadā kļuva par PSRS labāko jauno tenisistu, ir bijis daudzkārtējs Latvijas un CP “Dinamo” sacensību uzvarētājs. 1967. gadā Uldis Eglītis Eiropas jaunatnes čempionātā Dānijā izcīnīja 3 zelta medaļas – vienspēlē, jauktajā dubultspēlē un komandu cīņā, bet 1968. gadā Eiropas jaunatnes spēlēs Ļeņingradā izcīnīta zelta medaļa dubultspēlēs.
Lai kļūtu par Starptautisko Sporta meistaru, viena gada laikā U. Eglītis oficiālās sacensībās uzvarēja četrus spēlētājus no pasaules ranga pirmā 16-nieka, t.sk. slaveno Staņislavu Gomazkovu sacensībās Zviedrijā.
Uldis Eglītis ar Lidiju Kalniņu (Apini) bija 10-kārtēji Latvijas čempioni jauktajās dubultspēlēs. Kā raksta Lidija Kalniņa (Apine), kas trenējās pie trenera Andra Nemiro no 1963. līdz 1966. gadam, trenera metodika ļāva apgūt galda tenisa tehniku ļoti īsā laikā. Un 1964. gadā Rīgas “Dinamo” sastāvā komandu čempionātā L. Kalniņa (Apine) kļuva par Latvijas čempioni. Pašlaik L. Kalniņa (Apine) ir galda tenisa kluba “LV-22” trenere, Pasaules, Eiropas un Latvijas Veterānu spēļu uzvarētāja. 2018. gadā 14 gadu vecumā Sabīne Musajeva kļuva par Latvijas čempioni sieviešu vienspēlēs, un pirmā trenere no 7 līdz 11 gadiem viņai bija Lidija Kalniņa (Apine).
Andra Nemiro audzēknis Viktors Tolkačovs trenējās pie slavenā trenera no 1979. līdz 1988. gadam. Par savu treneri viņš raksta, ka A. Nemiro bija ļoti talantīgs, ģeniāls visā. Daudzpusīgs, cilvēcīgs un iejūtīgs, reizē nelokāms un labestīgs. V. Tolkačovs bija republikas čempions vīriešu dubultspēlēs un čempionātu medaļnieks vienspēlēs. 2018. gada veterānu-senioru savienības 55. sporta spēlēs Salaspilī izcīnīja zelta medaļu 40+ grupā. Tagad V. Tolkačovs veiksmīgi strādā par galda tenisa treneri.
Jurijs Gamajunovs savās atmiņās par A. Nemiro raksta, ka viņu kā zēnu apbūra A. Nemiro treniņos redzētais un no futbola viņš pārgāja uz galda tenisa treniņiem pie izcilā trenera. Jurija vērtējumā A. Nemiro bija pašmācības ģēnijs, viens no vistalantīgākajiem treneriem, kurš ar savu vienreizību spēja izaudzināt ne vienu vien paaudzi par izciliem meistariem. Tieši A. Nemiro personība un trenera darbs iedvesmoja mani un V. Tolkačovu atklāt treniņu zāli galda tenisa vajadzībām. Kaut arī sākumā tā bija rūpnīcas neapkurināma ēdnīca, bet tajā bija jūtama A. Nemiro trenera skola. Vēlāk jau tikām pie labas zāles pie RTU.
Treneris Genādijs Kartuzovs par Andri Nemiro raksta, ka viņš bija unikāli universāla personība. Varu apgalvot, ka viņš ir viena no galda tenisa vislielākajām zvaigznēm, kura atdusas vieta ir Koknesē.
Lai mūžīga piemiņa izcilajam trenerim!
Godinot Andra Nemiro piemiņu, Kokneses novada galda tenisa komanda nosaukta viņa vārdā un tajā Kokneses godu veterānu sacensībās aizstāv vairāki izcili galda tenisisti.